Definify.com
Definition 2026
praemandaturus
praemandaturus
Latin
Participle
praemandātūrus m (feminine praemandātūra, neuter praemandātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praemandātūrus | praemandātūra | praemandātūrum | praemandātūrī | praemandātūrae | praemandātūra | |
| genitive | praemandātūrī | praemandātūrae | praemandātūrī | praemandātūrōrum | praemandātūrārum | praemandātūrōrum | |
| dative | praemandātūrō | praemandātūrō | praemandātūrīs | ||||
| accusative | praemandātūrum | praemandātūram | praemandātūrum | praemandātūrōs | praemandātūrās | praemandātūra | |
| ablative | praemandātūrō | praemandātūrā | praemandātūrō | praemandātūrīs | |||
| vocative | praemandātūre | praemandātūra | praemandātūrum | praemandātūrī | praemandātūrae | praemandātūra | |