Definify.com
Definition 2024
praemuniturus
praemuniturus
Latin
Participle
praemūnītūrus m (feminine praemūnītūra, neuter praemūnītūrum); first/second declension
- about to fortify
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praemūnītūrus | praemūnītūra | praemūnītūrum | praemūnītūrī | praemūnītūrae | praemūnītūra | |
| genitive | praemūnītūrī | praemūnītūrae | praemūnītūrī | praemūnītūrōrum | praemūnītūrārum | praemūnītūrōrum | |
| dative | praemūnītūrō | praemūnītūrō | praemūnītūrīs | ||||
| accusative | praemūnītūrum | praemūnītūram | praemūnītūrum | praemūnītūrōs | praemūnītūrās | praemūnītūra | |
| ablative | praemūnītūrō | praemūnītūrā | praemūnītūrō | praemūnītūrīs | |||
| vocative | praemūnītūre | praemūnītūra | praemūnītūrum | praemūnītūrī | praemūnītūrae | praemūnītūra | |