Definify.com
Definition 2024
praemunitus
praemunitus
Latin
Participle
praemūnītus m (feminine praemūnīta, neuter praemūnītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praemūnītus | praemūnīta | praemūnītum | praemūnītī | praemūnītae | praemūnīta | |
| genitive | praemūnītī | praemūnītae | praemūnītī | praemūnītōrum | praemūnītārum | praemūnītōrum | |
| dative | praemūnītō | praemūnītō | praemūnītīs | ||||
| accusative | praemūnītum | praemūnītam | praemūnītum | praemūnītōs | praemūnītās | praemūnīta | |
| ablative | praemūnītō | praemūnītā | praemūnītō | praemūnītīs | |||
| vocative | praemūnīte | praemūnīta | praemūnītum | praemūnītī | praemūnītae | praemūnīta | |