Definify.com
Definition 2024
praeparaturus
praeparaturus
Latin
Participle
praeparātūrus m (feminine praeparātūra, neuter praeparātūrum); first/second declension
- about to prepare
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praeparātūrus | praeparātūra | praeparātūrum | praeparātūrī | praeparātūrae | praeparātūra | |
| genitive | praeparātūrī | praeparātūrae | praeparātūrī | praeparātūrōrum | praeparātūrārum | praeparātūrōrum | |
| dative | praeparātūrō | praeparātūrō | praeparātūrīs | ||||
| accusative | praeparātūrum | praeparātūram | praeparātūrum | praeparātūrōs | praeparātūrās | praeparātūra | |
| ablative | praeparātūrō | praeparātūrā | praeparātūrō | praeparātūrīs | |||
| vocative | praeparātūre | praeparātūra | praeparātūrum | praeparātūrī | praeparātūrae | praeparātūra | |