Definify.com
Definition 2024
praerogaturus
praerogaturus
Latin
Participle
praerogātūrus m (feminine praerogātūra, neuter praerogātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praerogātūrus | praerogātūra | praerogātūrum | praerogātūrī | praerogātūrae | praerogātūra | |
| genitive | praerogātūrī | praerogātūrae | praerogātūrī | praerogātūrōrum | praerogātūrārum | praerogātūrōrum | |
| dative | praerogātūrō | praerogātūrō | praerogātūrīs | ||||
| accusative | praerogātūrum | praerogātūram | praerogātūrum | praerogātūrōs | praerogātūrās | praerogātūra | |
| ablative | praerogātūrō | praerogātūrā | praerogātūrō | praerogātūrīs | |||
| vocative | praerogātūre | praerogātūra | praerogātūrum | praerogātūrī | praerogātūrae | praerogātūra | |