Definify.com
Definition 2024
praestaturus
praestaturus
Latin
Participle
praestātūrus m (feminine praestātūra, neuter praestātūrum); first/second declension
- about to excell
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | praestātūrus | praestātūra | praestātūrum | praestātūrī | praestātūrae | praestātūra | |
| genitive | praestātūrī | praestātūrae | praestātūrī | praestātūrōrum | praestātūrārum | praestātūrōrum | |
| dative | praestātūrō | praestātūrō | praestātūrīs | ||||
| accusative | praestātūrum | praestātūram | praestātūrum | praestātūrōs | praestātūrās | praestātūra | |
| ablative | praestātūrō | praestātūrā | praestātūrō | praestātūrīs | |||
| vocative | praestātūre | praestātūra | praestātūrum | praestātūrī | praestātūrae | praestātūra | |