Definify.com
Definition 2024
pransurus
pransurus
Latin
Participle
prānsūrus m (feminine prānsūra, neuter prānsūrum); first/second declension
- about to breakfast
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prānsūrus | prānsūra | prānsūrum | prānsūrī | prānsūrae | prānsūra | |
| genitive | prānsūrī | prānsūrae | prānsūrī | prānsūrōrum | prānsūrārum | prānsūrōrum | |
| dative | prānsūrō | prānsūrō | prānsūrīs | ||||
| accusative | prānsūrum | prānsūram | prānsūrum | prānsūrōs | prānsūrās | prānsūra | |
| ablative | prānsūrō | prānsūrā | prānsūrō | prānsūrīs | |||
| vocative | prānsūre | prānsūra | prānsūrum | prānsūrī | prānsūrae | prānsūra | |