Definify.com
Definition 2024
proclinaturus
proclinaturus
Latin
Participle
prōclīnātūrus m (feminine prōclīnātūra, neuter prōclīnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōclīnātūrus | prōclīnātūra | prōclīnātūrum | prōclīnātūrī | prōclīnātūrae | prōclīnātūra | |
| genitive | prōclīnātūrī | prōclīnātūrae | prōclīnātūrī | prōclīnātūrōrum | prōclīnātūrārum | prōclīnātūrōrum | |
| dative | prōclīnātūrō | prōclīnātūrō | prōclīnātūrīs | ||||
| accusative | prōclīnātūrum | prōclīnātūram | prōclīnātūrum | prōclīnātūrōs | prōclīnātūrās | prōclīnātūra | |
| ablative | prōclīnātūrō | prōclīnātūrā | prōclīnātūrō | prōclīnātūrīs | |||
| vocative | prōclīnātūre | prōclīnātūra | prōclīnātūrum | prōclīnātūrī | prōclīnātūrae | prōclīnātūra | |