Definify.com
Definition 2024
proclinatus
proclinatus
Latin
Participle
prōclīnātus m (feminine prōclīnāta, neuter prōclīnātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōclīnātus | prōclīnāta | prōclīnātum | prōclīnātī | prōclīnātae | prōclīnāta | |
| genitive | prōclīnātī | prōclīnātae | prōclīnātī | prōclīnātōrum | prōclīnātārum | prōclīnātōrum | |
| dative | prōclīnātō | prōclīnātō | prōclīnātīs | ||||
| accusative | prōclīnātum | prōclīnātam | prōclīnātum | prōclīnātōs | prōclīnātās | prōclīnāta | |
| ablative | prōclīnātō | prōclīnātā | prōclīnātō | prōclīnātīs | |||
| vocative | prōclīnāte | prōclīnāta | prōclīnātum | prōclīnātī | prōclīnātae | prōclīnāta | |