Definify.com
Definition 2024
procreaturus
procreaturus
Latin
Participle
prōcreātūrus m (feminine prōcreātūra, neuter prōcreātūrum); first/second declension
- about to beget
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōcreātūrus | prōcreātūra | prōcreātūrum | prōcreātūrī | prōcreātūrae | prōcreātūra | |
| genitive | prōcreātūrī | prōcreātūrae | prōcreātūrī | prōcreātūrōrum | prōcreātūrārum | prōcreātūrōrum | |
| dative | prōcreātūrō | prōcreātūrō | prōcreātūrīs | ||||
| accusative | prōcreātūrum | prōcreātūram | prōcreātūrum | prōcreātūrōs | prōcreātūrās | prōcreātūra | |
| ablative | prōcreātūrō | prōcreātūrā | prōcreātūrō | prōcreātūrīs | |||
| vocative | prōcreātūre | prōcreātūra | prōcreātūrum | prōcreātūrī | prōcreātūrae | prōcreātūra | |