Definify.com
Definition 2024
procubaturus
procubaturus
Latin
Participle
prōcubātūrus m (feminine prōcubātūra, neuter prōcubātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōcubātūrus | prōcubātūra | prōcubātūrum | prōcubātūrī | prōcubātūrae | prōcubātūra | |
| genitive | prōcubātūrī | prōcubātūrae | prōcubātūrī | prōcubātūrōrum | prōcubātūrārum | prōcubātūrōrum | |
| dative | prōcubātūrō | prōcubātūrō | prōcubātūrīs | ||||
| accusative | prōcubātūrum | prōcubātūram | prōcubātūrum | prōcubātūrōs | prōcubātūrās | prōcubātūra | |
| ablative | prōcubātūrō | prōcubātūrā | prōcubātūrō | prōcubātūrīs | |||
| vocative | prōcubātūre | prōcubātūra | prōcubātūrum | prōcubātūrī | prōcubātūrae | prōcubātūra | |