Definify.com
Definition 2025
procuraturus
procuraturus
Latin
Participle
prōcūrātūrus m (feminine prōcūrātūra, neuter prōcūrātūrum); first/second declension
- about to manage, administer
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōcūrātūrus | prōcūrātūra | prōcūrātūrum | prōcūrātūrī | prōcūrātūrae | prōcūrātūra | |
| genitive | prōcūrātūrī | prōcūrātūrae | prōcūrātūrī | prōcūrātūrōrum | prōcūrātūrārum | prōcūrātūrōrum | |
| dative | prōcūrātūrō | prōcūrātūrō | prōcūrātūrīs | ||||
| accusative | prōcūrātūrum | prōcūrātūram | prōcūrātūrum | prōcūrātūrōs | prōcūrātūrās | prōcūrātūra | |
| ablative | prōcūrātūrō | prōcūrātūrā | prōcūrātūrō | prōcūrātūrīs | |||
| vocative | prōcūrātūre | prōcūrātūra | prōcūrātūrum | prōcūrātūrī | prōcūrātūrae | prōcūrātūra | |