Definify.com
Definition 2024
proditurus
proditurus
Latin
Participle
prōditūrus m (feminine prōditūra, neuter prōditūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōditūrus | prōditūra | prōditūrum | prōditūrī | prōditūrae | prōditūra | |
| genitive | prōditūrī | prōditūrae | prōditūrī | prōditūrōrum | prōditūrārum | prōditūrōrum | |
| dative | prōditūrō | prōditūrō | prōditūrīs | ||||
| accusative | prōditūrum | prōditūram | prōditūrum | prōditūrōs | prōditūrās | prōditūra | |
| ablative | prōditūrō | prōditūrā | prōditūrō | prōditūrīs | |||
| vocative | prōditūre | prōditūra | prōditūrum | prōditūrī | prōditūrae | prōditūra | |