Definify.com
Definition 2024
progigniturus
progigniturus
Latin
Participle
prōgignitūrus m (feminine prōgignitūra, neuter prōgignitūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōgignitūrus | prōgignitūra | prōgignitūrum | prōgignitūrī | prōgignitūrae | prōgignitūra | |
| genitive | prōgignitūrī | prōgignitūrae | prōgignitūrī | prōgignitūrōrum | prōgignitūrārum | prōgignitūrōrum | |
| dative | prōgignitūrō | prōgignitūrō | prōgignitūrīs | ||||
| accusative | prōgignitūrum | prōgignitūram | prōgignitūrum | prōgignitūrōs | prōgignitūrās | prōgignitūra | |
| ablative | prōgignitūrō | prōgignitūrā | prōgignitūrō | prōgignitūrīs | |||
| vocative | prōgignitūre | prōgignitūra | prōgignitūrum | prōgignitūrī | prōgignitūrae | prōgignitūra | |