Definify.com
Definition 2024
prolataturus
prolataturus
Latin
Participle
prōlātātūrus m (feminine prōlātātūra, neuter prōlātātūrum); first/second declension
- about to lengthen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōlātātūrus | prōlātātūra | prōlātātūrum | prōlātātūrī | prōlātātūrae | prōlātātūra | |
| genitive | prōlātātūrī | prōlātātūrae | prōlātātūrī | prōlātātūrōrum | prōlātātūrārum | prōlātātūrōrum | |
| dative | prōlātātūrō | prōlātātūrō | prōlātātūrīs | ||||
| accusative | prōlātātūrum | prōlātātūram | prōlātātūrum | prōlātātūrōs | prōlātātūrās | prōlātātūra | |
| ablative | prōlātātūrō | prōlātātūrā | prōlātātūrō | prōlātātūrīs | |||
| vocative | prōlātātūre | prōlātātūra | prōlātātūrum | prōlātātūrī | prōlātātūrae | prōlātātūra | |