Definify.com
Definition 2024
prolatatus
prolatatus
Latin
Participle
prōlātātus m (feminine prōlātāta, neuter prōlātātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōlātātus | prōlātāta | prōlātātum | prōlātātī | prōlātātae | prōlātāta | |
| genitive | prōlātātī | prōlātātae | prōlātātī | prōlātātōrum | prōlātātārum | prōlātātōrum | |
| dative | prōlātātō | prōlātātō | prōlātātīs | ||||
| accusative | prōlātātum | prōlātātam | prōlātātum | prōlātātōs | prōlātātās | prōlātāta | |
| ablative | prōlātātō | prōlātātā | prōlātātō | prōlātātīs | |||
| vocative | prōlātāte | prōlātāta | prōlātātum | prōlātātī | prōlātātae | prōlātāta | |