Definify.com
Definition 2024
prolaturus
prolaturus
Latin
Participle
prōlātūrus m (feminine prōlātūra, neuter prōlātūrum); first/second declension
- about to proffer
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōlātūrus | prōlātūra | prōlātūrum | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūra | |
| genitive | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūrī | prōlātūrōrum | prōlātūrārum | prōlātūrōrum | |
| dative | prōlātūrō | prōlātūrō | prōlātūrīs | ||||
| accusative | prōlātūrum | prōlātūram | prōlātūrum | prōlātūrōs | prōlātūrās | prōlātūra | |
| ablative | prōlātūrō | prōlātūrā | prōlātūrō | prōlātūrīs | |||
| vocative | prōlātūre | prōlātūra | prōlātūrum | prōlātūrī | prōlātūrae | prōlātūra | |