Definify.com
Definition 2024
prolongaturus
prolongaturus
Latin
Participle
prōlongātūrus m (feminine prōlongātūra, neuter prōlongātūrum); first/second declension
- about to lengthen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōlongātūrus | prōlongātūra | prōlongātūrum | prōlongātūrī | prōlongātūrae | prōlongātūra | |
| genitive | prōlongātūrī | prōlongātūrae | prōlongātūrī | prōlongātūrōrum | prōlongātūrārum | prōlongātūrōrum | |
| dative | prōlongātūrō | prōlongātūrō | prōlongātūrīs | ||||
| accusative | prōlongātūrum | prōlongātūram | prōlongātūrum | prōlongātūrōs | prōlongātūrās | prōlongātūra | |
| ablative | prōlongātūrō | prōlongātūrā | prōlongātūrō | prōlongātūrīs | |||
| vocative | prōlongātūre | prōlongātūra | prōlongātūrum | prōlongātūrī | prōlongātūrae | prōlongātūra | |