Definify.com
Definition 2024
promeriturus
promeriturus
Latin
Participle
prōmeritūrus m (feminine prōmeritūra, neuter prōmeritūrum); first/second declension
- about to deserve
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōmeritūrus | prōmeritūra | prōmeritūrum | prōmeritūrī | prōmeritūrae | prōmeritūra | |
| genitive | prōmeritūrī | prōmeritūrae | prōmeritūrī | prōmeritūrōrum | prōmeritūrārum | prōmeritūrōrum | |
| dative | prōmeritūrō | prōmeritūrō | prōmeritūrīs | ||||
| accusative | prōmeritūrum | prōmeritūram | prōmeritūrum | prōmeritūrōs | prōmeritūrās | prōmeritūra | |
| ablative | prōmeritūrō | prōmeritūrā | prōmeritūrō | prōmeritūrīs | |||
| vocative | prōmeritūre | prōmeritūra | prōmeritūrum | prōmeritūrī | prōmeritūrae | prōmeritūra | |