Definify.com
Definition 2024
promulgaturus
promulgaturus
Latin
Participle
prōmulgātūrus m (feminine prōmulgātūra, neuter prōmulgātūrum); first/second declension
- about to publish
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōmulgātūrus | prōmulgātūra | prōmulgātūrum | prōmulgātūrī | prōmulgātūrae | prōmulgātūra | |
| genitive | prōmulgātūrī | prōmulgātūrae | prōmulgātūrī | prōmulgātūrōrum | prōmulgātūrārum | prōmulgātūrōrum | |
| dative | prōmulgātūrō | prōmulgātūrō | prōmulgātūrīs | ||||
| accusative | prōmulgātūrum | prōmulgātūram | prōmulgātūrum | prōmulgātūrōs | prōmulgātūrās | prōmulgātūra | |
| ablative | prōmulgātūrō | prōmulgātūrā | prōmulgātūrō | prōmulgātūrīs | |||
| vocative | prōmulgātūre | prōmulgātūra | prōmulgātūrum | prōmulgātūrī | prōmulgātūrae | prōmulgātūra | |