Definify.com
Definition 2024
pronunciaturus
pronunciaturus
Latin
Participle
prōnūnciātūrus m (feminine prōnūnciātūra, neuter prōnūnciātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōnūnciātūrus | prōnūnciātūra | prōnūnciātūrum | prōnūnciātūrī | prōnūnciātūrae | prōnūnciātūra | |
| genitive | prōnūnciātūrī | prōnūnciātūrae | prōnūnciātūrī | prōnūnciātūrōrum | prōnūnciātūrārum | prōnūnciātūrōrum | |
| dative | prōnūnciātūrō | prōnūnciātūrō | prōnūnciātūrīs | ||||
| accusative | prōnūnciātūrum | prōnūnciātūram | prōnūnciātūrum | prōnūnciātūrōs | prōnūnciātūrās | prōnūnciātūra | |
| ablative | prōnūnciātūrō | prōnūnciātūrā | prōnūnciātūrō | prōnūnciātūrīs | |||
| vocative | prōnūnciātūre | prōnūnciātūra | prōnūnciātūrum | prōnūnciātūrī | prōnūnciātūrae | prōnūnciātūra | |