Definify.com
Definition 2025
propagatus
propagatus
Latin
Participle
prōpāgātus m (feminine prōpāgāta, neuter prōpāgātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōpāgātus | prōpāgāta | prōpāgātum | prōpāgātī | prōpāgātae | prōpāgāta | |
| genitive | prōpāgātī | prōpāgātae | prōpāgātī | prōpāgātōrum | prōpāgātārum | prōpāgātōrum | |
| dative | prōpāgātō | prōpāgātō | prōpāgātīs | ||||
| accusative | prōpāgātum | prōpāgātam | prōpāgātum | prōpāgātōs | prōpāgātās | prōpāgāta | |
| ablative | prōpāgātō | prōpāgātā | prōpāgātō | prōpāgātīs | |||
| vocative | prōpāgāte | prōpāgāta | prōpāgātum | prōpāgātī | prōpāgātae | prōpāgāta | |
References
- PROPAGATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)