Definify.com
Definition 2025
propalatus
propalatus
Latin
Participle
prōpalātus m (feminine prōpalāta, neuter prōpalātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōpalātus | prōpalāta | prōpalātum | prōpalātī | prōpalātae | prōpalāta | |
| genitive | prōpalātī | prōpalātae | prōpalātī | prōpalātōrum | prōpalātārum | prōpalātōrum | |
| dative | prōpalātō | prōpalātō | prōpalātīs | ||||
| accusative | prōpalātum | prōpalātam | prōpalātum | prōpalātōs | prōpalātās | prōpalāta | |
| ablative | prōpalātō | prōpalātā | prōpalātō | prōpalātīs | |||
| vocative | prōpalāte | prōpalāta | prōpalātum | prōpalātī | prōpalātae | prōpalāta | |