Definify.com
Definition 2024
properaturus
properaturus
Latin
Participle
properātūrus m (feminine properātūra, neuter properātūrum); first/second declension
- about to hasten
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | properātūrus | properātūra | properātūrum | properātūrī | properātūrae | properātūra | |
| genitive | properātūrī | properātūrae | properātūrī | properātūrōrum | properātūrārum | properātūrōrum | |
| dative | properātūrō | properātūrō | properātūrīs | ||||
| accusative | properātūrum | properātūram | properātūrum | properātūrōs | properātūrās | properātūra | |
| ablative | properātūrō | properātūrā | properātūrō | properātūrīs | |||
| vocative | properātūre | properātūra | properātūrum | properātūrī | properātūrae | properātūra | |