Definify.com
Definition 2024
propugnaturus
propugnaturus
Latin
Participle
prōpugnātūrus m (feminine prōpugnātūra, neuter prōpugnātūrum); first/second declension
- about to contend
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōpugnātūrus | prōpugnātūra | prōpugnātūrum | prōpugnātūrī | prōpugnātūrae | prōpugnātūra | |
| genitive | prōpugnātūrī | prōpugnātūrae | prōpugnātūrī | prōpugnātūrōrum | prōpugnātūrārum | prōpugnātūrōrum | |
| dative | prōpugnātūrō | prōpugnātūrō | prōpugnātūrīs | ||||
| accusative | prōpugnātūrum | prōpugnātūram | prōpugnātūrum | prōpugnātūrōs | prōpugnātūrās | prōpugnātūra | |
| ablative | prōpugnātūrō | prōpugnātūrā | prōpugnātūrō | prōpugnātūrīs | |||
| vocative | prōpugnātūre | prōpugnātūra | prōpugnātūrum | prōpugnātūrī | prōpugnātūrae | prōpugnātūra | |