Definify.com
Definition 2024
prorogaturus
prorogaturus
Latin
Participle
prōrogātūrus m (feminine prōrogātūra, neuter prōrogātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | prōrogātūrus | prōrogātūra | prōrogātūrum | prōrogātūrī | prōrogātūrae | prōrogātūra | |
| genitive | prōrogātūrī | prōrogātūrae | prōrogātūrī | prōrogātūrōrum | prōrogātūrārum | prōrogātūrōrum | |
| dative | prōrogātūrō | prōrogātūrō | prōrogātūrīs | ||||
| accusative | prōrogātūrum | prōrogātūram | prōrogātūrum | prōrogātūrōs | prōrogātūrās | prōrogātūra | |
| ablative | prōrogātūrō | prōrogātūrā | prōrogātūrō | prōrogātūrīs | |||
| vocative | prōrogātūre | prōrogātūra | prōrogātūrum | prōrogātūrī | prōrogātūrae | prōrogātūra | |