Definify.com
Definition 2024
prostratus
prostratus
Latin
Participle
prōstrātus m (feminine prōstrāta, neuter prōstrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | prōstrātus | prōstrāta | prōstrātum | prōstrātī | prōstrātae | prōstrāta | |
genitive | prōstrātī | prōstrātae | prōstrātī | prōstrātōrum | prōstrātārum | prōstrātōrum | |
dative | prōstrātō | prōstrātō | prōstrātīs | ||||
accusative | prōstrātum | prōstrātam | prōstrātum | prōstrātōs | prōstrātās | prōstrāta | |
ablative | prōstrātō | prōstrātā | prōstrātō | prōstrātīs | |||
vocative | prōstrāte | prōstrāta | prōstrātum | prōstrātī | prōstrātae | prōstrāta |
References
- prostratus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- prostratus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “prostratus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.