Definify.com
Definition 2025
publicatus
publicatus
Latin
Participle
pūblicātus m (feminine pūblicāta, neuter pūblicātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pūblicātus | pūblicāta | pūblicātum | pūblicātī | pūblicātae | pūblicāta | |
| genitive | pūblicātī | pūblicātae | pūblicātī | pūblicātōrum | pūblicātārum | pūblicātōrum | |
| dative | pūblicātō | pūblicātō | pūblicātīs | ||||
| accusative | pūblicātum | pūblicātam | pūblicātum | pūblicātōs | pūblicātās | pūblicāta | |
| ablative | pūblicātō | pūblicātā | pūblicātō | pūblicātīs | |||
| vocative | pūblicāte | pūblicāta | pūblicātum | pūblicātī | pūblicātae | pūblicāta | |
References
- PUBLICATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)