Definify.com
Definition 2024
pugnaturus
pugnaturus
Latin
Participle
pugnātūrus m (feminine pugnātūra, neuter pugnātūrum); first/second declension
- about to fight
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pugnātūrus | pugnātūra | pugnātūrum | pugnātūrī | pugnātūrae | pugnātūra | |
| genitive | pugnātūrī | pugnātūrae | pugnātūrī | pugnātūrōrum | pugnātūrārum | pugnātūrōrum | |
| dative | pugnātūrō | pugnātūrō | pugnātūrīs | ||||
| accusative | pugnātūrum | pugnātūram | pugnātūrum | pugnātūrōs | pugnātūrās | pugnātūra | |
| ablative | pugnātūrō | pugnātūrā | pugnātūrō | pugnātūrīs | |||
| vocative | pugnātūre | pugnātūra | pugnātūrum | pugnātūrī | pugnātūrae | pugnātūra | |