Definify.com
Definition 2024
punctatus
punctatus
Latin
Adjective
punctātus m (feminine punctāta, neuter punctātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | punctātus | punctāta | punctātum | punctātī | punctātae | punctāta | |
genitive | punctātī | punctātae | punctātī | punctātōrum | punctātārum | punctātōrum | |
dative | punctātō | punctātō | punctātīs | ||||
accusative | punctātum | punctātam | punctātum | punctātōs | punctātās | punctāta | |
ablative | punctātō | punctātā | punctātō | punctātīs | |||
vocative | punctāte | punctāta | punctātum | punctātī | punctātae | punctāta |
Related terms
References
- PUNCTATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)