Definify.com
Definition 2024
punctuatus
punctuatus
Latin
Participle
punctuātus m (feminine punctuāta, neuter punctuātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | punctuātus | punctuāta | punctuātum | punctuātī | punctuātae | punctuāta | |
genitive | punctuātī | punctuātae | punctuātī | punctuātōrum | punctuātārum | punctuātōrum | |
dative | punctuātō | punctuātō | punctuātīs | ||||
accusative | punctuātum | punctuātam | punctuātum | punctuātōs | punctuātās | punctuāta | |
ablative | punctuātō | punctuātā | punctuātō | punctuātīs | |||
vocative | punctuāte | punctuāta | punctuātum | punctuātī | punctuātae | punctuāta |