Definify.com
Definition 2024
punitus
punitus
Latin
Participle
pūnītus m (feminine pūnīta, neuter pūnītum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pūnītus | pūnīta | pūnītum | pūnītī | pūnītae | pūnīta | |
| genitive | pūnītī | pūnītae | pūnītī | pūnītōrum | pūnītārum | pūnītōrum | |
| dative | pūnītō | pūnītō | pūnītīs | ||||
| accusative | pūnītum | pūnītam | pūnītum | pūnītōs | pūnītās | pūnīta | |
| ablative | pūnītō | pūnītā | pūnītō | pūnītīs | |||
| vocative | pūnīte | pūnīta | pūnītum | pūnītī | pūnītae | pūnīta | |