Definify.com
Definition 2024
purgaturus
purgaturus
Latin
Participle
purgātūrus m (feminine purgātūra, neuter purgātūrum); first/second declension
- about to purge
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | purgātūrus | purgātūra | purgātūrum | purgātūrī | purgātūrae | purgātūra | |
| genitive | purgātūrī | purgātūrae | purgātūrī | purgātūrōrum | purgātūrārum | purgātūrōrum | |
| dative | purgātūrō | purgātūrō | purgātūrīs | ||||
| accusative | purgātūrum | purgātūram | purgātūrum | purgātūrōs | purgātūrās | purgātūra | |
| ablative | purgātūrō | purgātūrā | purgātūrō | purgātūrīs | |||
| vocative | purgātūre | purgātūra | purgātūrum | purgātūrī | purgātūrae | purgātūra | |