Definify.com
Definition 2024
pustulatus
pustulatus
Latin
Adjective
pustulātus m (feminine pustulāta, neuter pustulātum); first/second declension
- Alternative form of pusulātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pustulātus | pustulāta | pustulātum | pustulātī | pustulātae | pustulāta | |
| genitive | pustulātī | pustulātae | pustulātī | pustulātōrum | pustulātārum | pustulātōrum | |
| dative | pustulātō | pustulātō | pustulātīs | ||||
| accusative | pustulātum | pustulātam | pustulātum | pustulātōs | pustulātās | pustulāta | |
| ablative | pustulātō | pustulātā | pustulātō | pustulātīs | |||
| vocative | pustulāte | pustulāta | pustulātum | pustulātī | pustulātae | pustulāta | |
Related terms
References
- pustulatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “pustulatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.