Definify.com
Definition 2024
quietaturus
quietaturus
Latin
Participle
quiētātūrus m (feminine quiētātūra, neuter quiētātūrum); first/second declension
- about to calm
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | quiētātūrus | quiētātūra | quiētātūrum | quiētātūrī | quiētātūrae | quiētātūra | |
| genitive | quiētātūrī | quiētātūrae | quiētātūrī | quiētātūrōrum | quiētātūrārum | quiētātūrōrum | |
| dative | quiētātūrō | quiētātūrō | quiētātūrīs | ||||
| accusative | quiētātūrum | quiētātūram | quiētātūrum | quiētātūrōs | quiētātūrās | quiētātūra | |
| ablative | quiētātūrō | quiētātūrā | quiētātūrō | quiētātūrīs | |||
| vocative | quiētātūre | quiētātūra | quiētātūrum | quiētātūrī | quiētātūrae | quiētātūra | |