Definify.com
Definition 2026
quieturus
quieturus
Latin
Participle
quiētūrus m (feminine quiētūra, neuter quiētūrum); first/second declension
- about to rest
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | quiētūrus | quiētūra | quiētūrum | quiētūrī | quiētūrae | quiētūra | |
| genitive | quiētūrī | quiētūrae | quiētūrī | quiētūrōrum | quiētūrārum | quiētūrōrum | |
| dative | quiētūrō | quiētūrō | quiētūrīs | ||||
| accusative | quiētūrum | quiētūram | quiētūrum | quiētūrōs | quiētūrās | quiētūra | |
| ablative | quiētūrō | quiētūrā | quiētūrō | quiētūrīs | |||
| vocative | quiētūre | quiētūra | quiētūrum | quiētūrī | quiētūrae | quiētūra | |