Definify.com
Definition 2025
racematurus
racematurus
Latin
Participle
racēmātūrus m (feminine racēmātūra, neuter racēmātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | racēmātūrus | racēmātūra | racēmātūrum | racēmātūrī | racēmātūrae | racēmātūra | |
| genitive | racēmātūrī | racēmātūrae | racēmātūrī | racēmātūrōrum | racēmātūrārum | racēmātūrōrum | |
| dative | racēmātūrō | racēmātūrō | racēmātūrīs | ||||
| accusative | racēmātūrum | racēmātūram | racēmātūrum | racēmātūrōs | racēmātūrās | racēmātūra | |
| ablative | racēmātūrō | racēmātūrā | racēmātūrō | racēmātūrīs | |||
| vocative | racēmātūre | racēmātūra | racēmātūrum | racēmātūrī | racēmātūrae | racēmātūra | |