Definify.com
Definition 2024
radens
radens
Latin
Etymology
Present participle of rādō.
Participle
rādēns m, f, n (genitive rādentis); third declension
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
nominative | rādēns | rādentēs | rādentia | ||
genitive | rādentis | rādentium | |||
dative | rādentī | rādentibus | |||
accusative | rādentem | rādēns | rādentēs | rādentia | |
ablative | rādente, rādentī1 | rādentibus | |||
vocative | rādēns | rādentēs | rādentia |
1When used purely as an adjective.