Definify.com
Definition 2025
radicaturus
radicaturus
Latin
Participle
rādīcātūrus m (feminine rādīcātūra, neuter rādīcātūrum); first/second declension
- about to root
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rādīcātūrus | rādīcātūra | rādīcātūrum | rādīcātūrī | rādīcātūrae | rādīcātūra | |
| genitive | rādīcātūrī | rādīcātūrae | rādīcātūrī | rādīcātūrōrum | rādīcātūrārum | rādīcātūrōrum | |
| dative | rādīcātūrō | rādīcātūrō | rādīcātūrīs | ||||
| accusative | rādīcātūrum | rādīcātūram | rādīcātūrum | rādīcātūrōs | rādīcātūrās | rādīcātūra | |
| ablative | rādīcātūrō | rādīcātūrā | rādīcātūrō | rādīcātūrīs | |||
| vocative | rādīcātūre | rādīcātūra | rādīcātūrum | rādīcātūrī | rādīcātūrae | rādīcātūra | |