Definify.com
Definition 2024
ratiocinatus
ratiocinatus
Latin
Participle
ratiōcinātus m (feminine ratiōcināta, neuter ratiōcinātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | ratiōcinātus | ratiōcināta | ratiōcinātum | ratiōcinātī | ratiōcinātae | ratiōcināta | |
| genitive | ratiōcinātī | ratiōcinātae | ratiōcinātī | ratiōcinātōrum | ratiōcinātārum | ratiōcinātōrum | |
| dative | ratiōcinātō | ratiōcinātō | ratiōcinātīs | ||||
| accusative | ratiōcinātum | ratiōcinātam | ratiōcinātum | ratiōcinātōs | ratiōcinātās | ratiōcināta | |
| ablative | ratiōcinātō | ratiōcinātā | ratiōcinātō | ratiōcinātīs | |||
| vocative | ratiōcināte | ratiōcināta | ratiōcinātum | ratiōcinātī | ratiōcinātae | ratiōcināta | |