Definify.com
Definition 2024
reamaturus
reamaturus
Latin
Participle
reamātūrus m (feminine reamātūra, neuter reamātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | reamātūrus | reamātūra | reamātūrum | reamātūrī | reamātūrae | reamātūra | |
| genitive | reamātūrī | reamātūrae | reamātūrī | reamātūrōrum | reamātūrārum | reamātūrōrum | |
| dative | reamātūrō | reamātūrō | reamātūrīs | ||||
| accusative | reamātūrum | reamātūram | reamātūrum | reamātūrōs | reamātūrās | reamātūra | |
| ablative | reamātūrō | reamātūrā | reamātūrō | reamātūrīs | |||
| vocative | reamātūre | reamātūra | reamātūrum | reamātūrī | reamātūrae | reamātūra | |