Definify.com
Definition 2024
recordativus
recordativus
Latin
Adjective
recordātīvus m (feminine recordātīva, neuter recordātīvum); first/second declension
- Of or pertaining to recollection.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recordātīvus | recordātīva | recordātīvum | recordātīvī | recordātīvae | recordātīva | |
| genitive | recordātīvī | recordātīvae | recordātīvī | recordātīvōrum | recordātīvārum | recordātīvōrum | |
| dative | recordātīvō | recordātīvō | recordātīvīs | ||||
| accusative | recordātīvum | recordātīvam | recordātīvum | recordātīvōs | recordātīvās | recordātīva | |
| ablative | recordātīvō | recordātīvā | recordātīvō | recordātīvīs | |||
| vocative | recordātīve | recordātīva | recordātīvum | recordātīvī | recordātīvae | recordātīva | |
Related terms
References
- recordativus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “recordativus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.