Definify.com
Definition 2024
recreaturus
recreaturus
Latin
Participle
recreātūrus m (feminine recreātūra, neuter recreātūrum); first/second declension
- about to recreate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recreātūrus | recreātūra | recreātūrum | recreātūrī | recreātūrae | recreātūra | |
| genitive | recreātūrī | recreātūrae | recreātūrī | recreātūrōrum | recreātūrārum | recreātūrōrum | |
| dative | recreātūrō | recreātūrō | recreātūrīs | ||||
| accusative | recreātūrum | recreātūram | recreātūrum | recreātūrōs | recreātūrās | recreātūra | |
| ablative | recreātūrō | recreātūrā | recreātūrō | recreātūrīs | |||
| vocative | recreātūre | recreātūra | recreātūrum | recreātūrī | recreātūrae | recreātūra | |