Definify.com
Definition 2024
recturus
recturus
Latin
Participle
rēctūrus m (feminine rēctūra, neuter rēctūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | rēctūrus | rēctūra | rēctūrum | rēctūrī | rēctūrae | rēctūra | |
| genitive | rēctūrī | rēctūrae | rēctūrī | rēctūrōrum | rēctūrārum | rēctūrōrum | |
| dative | rēctūrō | rēctūrō | rēctūrīs | ||||
| accusative | rēctūrum | rēctūram | rēctūrum | rēctūrōs | rēctūrās | rēctūra | |
| ablative | rēctūrō | rēctūrā | rēctūrō | rēctūrīs | |||
| vocative | rēctūre | rēctūra | rēctūrum | rēctūrī | rēctūrae | rēctūra | |