Definify.com
Definition 2024
recubaturus
recubaturus
Latin
Participle
recubātūrus m (feminine recubātūra, neuter recubātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recubātūrus | recubātūra | recubātūrum | recubātūrī | recubātūrae | recubātūra | |
| genitive | recubātūrī | recubātūrae | recubātūrī | recubātūrōrum | recubātūrārum | recubātūrōrum | |
| dative | recubātūrō | recubātūrō | recubātūrīs | ||||
| accusative | recubātūrum | recubātūram | recubātūrum | recubātūrōs | recubātūrās | recubātūra | |
| ablative | recubātūrō | recubātūrā | recubātūrō | recubātūrīs | |||
| vocative | recubātūre | recubātūra | recubātūrum | recubātūrī | recubātūrae | recubātūra | |