Definify.com
Definition 2024
recuperaturus
recuperaturus
Latin
Participle
recuperātūrus m (feminine recuperātūra, neuter recuperātūrum); first/second declension
- Alternative form of reciperāturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recuperātūrus | recuperātūra | recuperātūrum | recuperātūrī | recuperātūrae | recuperātūra | |
| genitive | recuperātūrī | recuperātūrae | recuperātūrī | recuperātūrōrum | recuperātūrārum | recuperātūrōrum | |
| dative | recuperātūrō | recuperātūrō | recuperātūrīs | ||||
| accusative | recuperātūrum | recuperātūram | recuperātūrum | recuperātūrōs | recuperātūrās | recuperātūra | |
| ablative | recuperātūrō | recuperātūrā | recuperātūrō | recuperātūrīs | |||
| vocative | recuperātūre | recuperātūra | recuperātūrum | recuperātūrī | recuperātūrae | recuperātūra | |