Definify.com
Definition 2024
recuperatus
recuperatus
Latin
Participle
recuperātus m (feminine recuperāta, neuter recuperātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recuperātus | recuperāta | recuperātum | recuperātī | recuperātae | recuperāta | |
| genitive | recuperātī | recuperātae | recuperātī | recuperātōrum | recuperātārum | recuperātōrum | |
| dative | recuperātō | recuperātō | recuperātīs | ||||
| accusative | recuperātum | recuperātam | recuperātum | recuperātōs | recuperātās | recuperāta | |
| ablative | recuperātō | recuperātā | recuperātō | recuperātīs | |||
| vocative | recuperāte | recuperāta | recuperātum | recuperātī | recuperātae | recuperāta | |