Definify.com
Definition 2024
recurvaturus
recurvaturus
Latin
Participle
recurvātūrus m (feminine recurvātūra, neuter recurvātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recurvātūrus | recurvātūra | recurvātūrum | recurvātūrī | recurvātūrae | recurvātūra | |
| genitive | recurvātūrī | recurvātūrae | recurvātūrī | recurvātūrōrum | recurvātūrārum | recurvātūrōrum | |
| dative | recurvātūrō | recurvātūrō | recurvātūrīs | ||||
| accusative | recurvātūrum | recurvātūram | recurvātūrum | recurvātūrōs | recurvātūrās | recurvātūra | |
| ablative | recurvātūrō | recurvātūrā | recurvātūrō | recurvātūrīs | |||
| vocative | recurvātūre | recurvātūra | recurvātūrum | recurvātūrī | recurvātūrae | recurvātūra | |