Definify.com
Definition 2024
recusatus
recusatus
Latin
Participle
recūsātus m (feminine recūsāta, neuter recūsātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | recūsātus | recūsāta | recūsātum | recūsātī | recūsātae | recūsāta | |
| genitive | recūsātī | recūsātae | recūsātī | recūsātōrum | recūsātārum | recūsātōrum | |
| dative | recūsātō | recūsātō | recūsātīs | ||||
| accusative | recūsātum | recūsātam | recūsātum | recūsātōs | recūsātās | recūsāta | |
| ablative | recūsātō | recūsātā | recūsātō | recūsātīs | |||
| vocative | recūsāte | recūsāta | recūsātum | recūsātī | recūsātae | recūsāta | |