Definify.com
Definition 2024
redarguturus
redarguturus
Latin
Participle
redargūtūrus m (feminine redargūtūra, neuter redargūtūrum); first/second declension
- about to disprove
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | redargūtūrus | redargūtūra | redargūtūrum | redargūtūrī | redargūtūrae | redargūtūra | |
| genitive | redargūtūrī | redargūtūrae | redargūtūrī | redargūtūrōrum | redargūtūrārum | redargūtūrōrum | |
| dative | redargūtūrō | redargūtūrō | redargūtūrīs | ||||
| accusative | redargūtūrum | redargūtūram | redargūtūrum | redargūtūrōs | redargūtūrās | redargūtūra | |
| ablative | redargūtūrō | redargūtūrā | redargūtūrō | redargūtūrīs | |||
| vocative | redargūtūre | redargūtūra | redargūtūrum | redargūtūrī | redargūtūrae | redargūtūra | |